Vasara ir klāt. Mēs instinktīvi vēlamies pavadīt laiku ārā arvien vairāk. Mēs kļūstam drošāki, izejot ārpus mājas. Un šis būtu arī labāka...

- Sveiciens visiem! Priecīgus svētkus! - Ernest! – plaši atvēris durvis, Ričards mēģināja iesaukties tādā pašā tonī kā nupat atnākušais j...

- Tu šodien tāda dīvaina. Jau no paša rīta. Mēs taču jau sen bijām vienojušies Ziemassvētku vakarā pabūt pie maniem vecākiem. - Mēs daudz...

Kliegdami, spiegdami, mēģinot vienam otru apsteigt, koridorā atgriezās bērni. Kajus ielīda lielajā drēbju skapī, meklēdams kādu paslēptu ...

Stāvot pie atvērtā skapja, Ričards vienu pēc cita ņēma šķīvjus. Plauktā samazinoties trauku daudzumam, arvien skaidrāk bija pamanāms ne t...

Ričards necieta smaržas. Ne visas, protams, bet dažas viņā izraisīja patiesu fizisku riebumu, pēc kā viņš jau nevarēja nekur atrast drošu...

... vēlams bija nogaršot ikkatru ēdienu. Tēvs vienmēr atkārtoja: “Kas noniecina Ziemassvētku ēdienus, tas nesagaidīs nākamos.” Vakariņu l...

Ričarda tēva projektēto namu fasādes bieži greznoja kailu vai puskailu sieviešu bareljefi. Ričards nebija drošs, vai vārds “bareljefs” pa...

Annas dziļā izelpa vairāk līdzinājās izmisuma kliedzienam. Šoreiz gredzens nelīdzēja, ne izliektā zelta virsma, ne iegravētā rieva. Gan s...

Agrāk cilvēki Ziemassvētkus svinēja ne jau dāvanu dēļ. Ziemassvētku vakars, kopīgas lūgšanas un būšana kopā ar visiem bija patiesi Dieva ...

Parasti mēs Saulgriežiem gatavojāmies visu dienu, no paša agra rīta kārtojām māju, gatavojām ēdienus, ne tikai Ķūķu vakaram, bet arī pirm...